Limfedēma ir hronisks stāvoklis, kas attīstās limfostāzes jeb limfas atteces traucējumu rezultātā, kad limfātiskā sistēma nespēj pietiekami efektīvi aizvadīt limfātisko šķidrumu no audiem. Tā rezultātā starpšūnu telpā uzkrājas ar olbaltumvielām bagāts šķidrums, veidojas hroniska tūska un iekaisuma procesi audos. Visbiežāk limfedēma skar rokas un kājas, taču tā var attīstīties arī citās ķermeņa daļās.
Limfedēma var būt iedzimta (primāra) vai iegūta (sekundāra).
Iedzimta limfedēma ir limfātiskās sistēmas attīstības traucējums, kad limfvadi vai limfmezgli nav pilnībā attīstījušies vai funkcionē nepietiekami. Tā var izpausties jebkurā vecumā bez acīmredzama ārēja iemesla kā hroniska tūska, visbiežāk kājās, retāk rokās vai citās ķermeņa daļās.
Iegūtas limfedēmas biežākie cēloņi ir operācijas, staru terapija, onkoloģiskas saslimšanas, traumas, infekcijas, kā arī limfātiskās sistēmas bojājumi hroniskas venozās mazspējas rezultātā.
Raksturīgākie simptomi ir pietūkums, smaguma sajūta, diskomforts, kustību ierobežojumi un ādas izmaiņas.
Bez savlaicīgas ārstēšanas limfedēma var progresēt, izraisot strukturālas izmaiņas audos, kas pasliktina skartās ķermeņa daļas funkciju un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Savlaicīga diagnostika un atbilstoša terapija palīdz mazināt tūsku, samazināt komplikāciju risku, uzlabot pašsajūtu un saglabāt aktīvu, pilnvērtīgu dzīvesveidu.